Pārklājuma biezuma mērīšanas procedūra - ISO 2360

Pārklājuma biezuma mērīšanas procedūra - ISO 2360

6 Pārklājuma biezuma mērīšanas procedūra

6.1. Instrumentu kalibrēšana

6.1.1. Gēnsral

Pirms lietošanas katrs instruments ir jākalibrē saskaņā ar ražotāja norādījumiem, izmantojot piemērotus kalibrēšanas standartus. Īpaša uzmanība jāpievērš 3. punktā sniegtajam aprakstam un 5. punktā aprakstītajiem faktoriem. Lai samazinātu vadītspējas izmaiņas temperatūras izmaiņu dēļ, kalibrēšanas laikā instrumentam un kalibrēšanas etaloniem jābūt temperatūrā, kas ir tuvu mērāmo priekšmetu temperatūra.
PIEZĪME Lai izvairītos no instrumenta novirzes, ja nepieciešams, noteikšanu laikā jāveic arī kalibrēšanas pārbaudes.

6.1.2. Kalibrēšanas standarti

Instrumentu kalibrēšanu veic, izmantojot vismaz divus dažādu un zināmu biezumu standartus. Viens no šiem standartiem var būt no nepārklāta pamatmateriāla.
1. PIEZĪME. Šādu standartu biezumam jābūt izsekojamam līdz sertificējamam avotam.
Gan pārklājuma, gan pamatmateriālu elektrovadītspējai un magnētiskajai caurlaidībai ir jābūt identiskām mērāmo daļu īpašībām.
2. PIEZĪME Tā kā kalibrēšanas standarti laika un lietošanas gaitā ir pakļauti nolietojumam un pasliktināšanās, tie ir periodiski jākalibrē un/vai jānomaina laika intervālos, kas noteikti lokāli vai pēc konsultēšanās ar ražotāju.

6.1.3. Verifikācija

Kalibrēšanas etalonu pamatmateriāla elektriskās īpašības ir līdzīgas testa parauga pamatmateriāla elektriskajām īpašībām.
PIEZĪME Lai apstiprinātu to piemērotību, ir jāsalīdzina rādījumi, kas iegūti ar nepārklātā kalibrēšanas standarta pamatmateriālu un testa parauga rādījumiem.
Ja pamatmateriāla biezums pārsniedz kritisko biezumu, kā noteikts 5.3. punktā, pamatmateriāla biezums biezuma mērījumu neietekmē.
Ja kritiskais biezums nav pārsniegts, testa un kalibrēšanas pamatmateriāla biezumam jābūt vienādam. Ja praktiskos apstākļos tas nav iespējams, var būt iespējams izmantot standarta vai testa paraugu ar pietiekamu biezumu materiālam ar līdzīgām elektriskām īpašībām, lai rādījumi nebūtu atkarīgi no pamatmateriāla biezuma. Ja izmanto šo metodi, veic testus, lai apstiprinātu, ka tā ir pieņemama, un noteiktu papildu kļūdu esamību. Ja mērāmās pārklātās virsmas izliekums ir tāds, ka nav iespējams veikt kalibrēšanu uz līdzenas virsmas, izmanto standartus. kalibrēšanai ir jābūt tādiem pašiem izliekuma rādiusiem kā mēramajam paraugam, ja vien netiek izmantota īpaša zonde, kas kompensē izliekuma ietekmi.

6.2 Apņēmība

6.2.1. Gēnsral

Darbiniet katru instrumentu saskaņā ar ražotāja norādījumiem, pievēršot pienācīgu uzmanību 5. punktā minētajiem faktoriem.
Pārbaudiet instrumenta kalibrēšanu, izmantojot derīgus kalibrēšanas standartus, pārbaudes vietā katru reizi, kad instruments tiek nodots ekspluatācijā, un bieži lietošanas laikā (vismaz reizi stundā), lai nodrošinātu pareizu darbību (sk. 6.1.).
Jāievēro 6.2.2. līdz 6.2.6. punktā minētie piesardzības pasākumi.

6.2.2. Virsmas tīrība

Pirms mērījumu veikšanas no standarta un testa parauga virsmas notīriet visus svešķermeņus, piemēram, netīrumus, eļļu, taukus un korozijas produktus, nenoņemot nekādus pārklājuma materiālus.

6.2.3 Pamatmetāla biezums

Pārbaudiet, vai pamatmateriāls pārsniedz kritisko biezumu (sk. 5.3). Ja tā nav, izmantojiet 6.1.3. punktā aprakstīto rezerves metodi vai pārliecinieties, ka kalibrēšana ir veikta ar kalibrēšanas standartu, kura biezums un elektriskās īpašības ir tāds pats kā testa paraugam.

6.2.4. Malu efekti

Neveiciet mērījumus tuvu pārbaudāmā parauga malai, caurumam, iekšējam stūrim utt., ja vien nav pierādīta šādu mērījumu kalibrēšanas derīgums (skatīt B pielikumu).

6.2.5. Izliekums

Neveiciet mērījumus uz testa parauga izliektas virsmas, ja vien nav pierādīta šādu mērījumu kalibrēšanas derīgums.

6.2.6. Nolasījumu skaits

Vairāki mērījumi, kas veikti vienā un tajā pašā vietā, vajadzības gadījumā izmantojot zondes džigu, sniegs informāciju par instrumenta un tā zondes atkārtojamību (standarta novirzi) konkrētajā laikā un mērītajā biezumā.

PIEZĪME:

No šīs standartnovirzes var aprēķināt variācijas koeficientu V. V var uzklāt uz dažāda biezuma.
Vairāki mērījumi, kas veikti, pārvietojot zondi starp katru mērījumu un noteiktā pārklājuma virsmas apgabalā, sniegs informāciju par instrumenta un pārklājuma atkārtojamību konkrētajā apgabalā.

Ja pārklājuma virsma ir raupja vai ir zināms, ka pārbaudāmo paraugu virsmām ir lieli biezuma gradienti (piemēram, izmēra un/vai formas dēļ), mērījumu izmaiņu izcelsme jānosaka, veicot vairākus mērījumus.

Pārklājuma biezuma mērīšanas procedūra - ISO 2360