Pārklājuma biezuma mērīšana – ISO 2360:2003 -1.daļa

Nevadoši pārklājumi uz magnētiski nevadošiem bāzes materiāliem — Pārklājuma biezuma mērīšana — Amplitūdas jutīga virpuļstrāvas metode

STARPTAUTISKAIS STANDARTS
ISO 2360 trešais izdevums

1 darbības joma

Šis starptautiskais standarts apraksta metodi nevadošu pārklājumu biezuma nesagraujošiem mērījumiem uz nemagnētiskiem, elektriski vadošiem (gēnsrally metālisks) bāzes materiāliem, izmantojot amplitūdas jutīgus virpuļstrāvas instrumentus.
PIEZĪME Šo metodi var izmantot arī nemagnētisku metālisku pārklājumu mērīšanai uz nevadošiem materiāliem.
Metode ir īpaši piemērojama vairuma oksīda pārklājumu biezuma mērījumiem, kas ražoti anodējot, bet nav piemērojami visiem konversijas pārklājumiem, no kuriem daži ir pārāk plāni, lai tos varētu izmērīt ar šo metodi (sk. 6. punktu).
Lai gan teorētiski metodi var izmantot pārklājumu biezuma mērīšanai uz magnētiskas bāzes materiāliem, to izmantot šim lietojumam nav ieteicams. Šādos gadījumos jāizmanto ISO 2178 noteiktā magnētiskā metode.

2 Princips

Virpuļstrāvas zondi (vai integrētu zondi/instrumentu) novieto uz mērāmā(-o) pārklājuma(-u) virsmas, un biezumu nolasa no instrumenta rādījuma.

3 Aparatūra

3.1. Zonde, kurā ir virpuļstrāvas ģenerators un detektors, kas savienots ar sistēmu, kas spēj izmērīt un parādīt amplitūdas izmaiņas, parasti kā pārklājuma biezuma tiešu nolasījumu. Sistēma var arī izmērīt fāzes izmaiņas.
1. PIEZĪME. Zonde un mērīšanas sistēma/displejs var būt integrēti vienā instrumentā.
2. PIEZĪME. Faktori, kas ietekmē mērījumu precizitāti, ir apskatīti 5. punktā.

4. Paraugu ņemšana

Paraugu ņemšana ir atkarīga no konkrētā pielietojuma un pārbaudāmā pārklājuma. Ieinteresētās puses vienojas par testējamo paraugu laukumu, atrašanās vietu un skaitu, un to iekļauj testa ziņojumā (sk. 9. punktu).
turpinās……